Dzīve ir kā krelles. Diena pie dienas, veiksme pie neveiksmes, laime pie nelaimes, cerība un vilšanās, sapņi un realitāte. Tā saveras dzīvīte, pa pērlītei vien. Un katram lemtas tikai vienas krelles savērt. Bet pērļojot- katra jauna diena ir jaunas krelles un jauna dzīve. Vēl viena.

otrdiena, 2015. gada 15. septembris

Cepumiņu gribi?

Kad laukā ir vēsi un vējaini slapji, un arī istabā nav pārāk karsts, tā vien gribas uzvilkt siltas zeķītes, ieritināties dīvāna ar krūzi karstas tējas un pagrauzt kādu cepumiņu- gardu, saldu, ar mandelēm un šokolādi...
Mjā. Kādus nu māku, tādus arī cepu...cepumiņus...no pērlītēm.





Nav komentāru:

Komentāra publicēšana