Dzīve ir kā krelles. Diena pie dienas, veiksme pie neveiksmes, laime pie nelaimes, cerība un vilšanās, sapņi un realitāte. Tā saveras dzīvīte, pa pērlītei vien. Un katram lemtas tikai vienas krelles savērt. Bet pērļojot- katra jauna diena ir jaunas krelles un jauna dzīve. Vēl viena.

pirmdiena, 2011. gada 30. maijs

Pludmales puķe

Zili vilnīši,baltas putu galotnītes un mākonīši, zelta smiltis un saules stari, un pati kā puķe pa vidu.

piektdiena, 2011. gada 27. maijs

Karēlija

Tās ir manas sajūtas. Karēlija ir pelēkzaļa- sūnas, ķērpji, ūdens un miljardi knišļu.Pie tāda asinsūcēju daudzuma zeme nevar likties zaļa.
Zaļi punktotas jašamas bumbas, nefrīta čipši, stikls un metāls.

Tirkīza lielība

Re kādi mēs- tirkīzi-esam- lieli un mazi, apaļi un plakani, lāses un cilindri, un visi tik smuki! Ar mums var lielīties!
Rotu komplekts-kaklarota un auskari. Pasūtījums pie zaļiem svārciņiem.

trešdiena, 2011. gada 18. maijs

Miglains rīts pie upes


Ja es saku upe-domāju Gauja. Jo tā ir mana upe. Bet katram tā ir sava.

Vasara. Agrs rīts. Līdz saullēktam vēl vismaz stunda, Gandrīz neiespējams klusums. Pat putni, visu nakti trakojuši, beidzot likušies pasnaust. Laužoties caur aizaugušo upmalu, dzelžu auksta rasa dzeļ kājas. Migla tik balta un bieza, ka pretējo krastu nemaz neredz. Jūties viens, kā kosmosā. Vai pēc apokalipses. Un negaidīti skaļi,  kā sprādziens, klusumu pāršķeļ plunkšķis. Zivs nav redzama. Tikai atvara vilnīši tuvu pie kājām.

svētdiena, 2011. gada 15. maijs

Saulainās takas

Jūrmala. Priedes. Mežs. Caur zariem laužas norietošās saules stari un apzelta neskaitāmās iemītās līkloču takas un taciņas.Un tikai takas pašas zin, kurp viņas ved.

ceturtdiena, 2011. gada 12. maijs

otrdiena, 2011. gada 3. maijs

Tikai auskari

                                                      Mežrozīte
Rozes ledū

Lavas asaras

Pērles un kristāli

Opera

Par šiem ir īpašs stāsts. Kādreiz, sen senos laikos, kad cukurs, ziepes un zeķbikses bija uz taloniem, man uzdāvināja 3m samta auduma augstāk redzamajā krāsā. Es ilgi un cītīgi (samtam ir īpašas prasības)  šuvu lepnu kostīmu.Uzvilku 2X. Pirmo - uz ''korporatīvu", otro uz operu. Un gaidīju, kad nodzisīs gaisma. Jo operas krēsli bija tapsēti ar tādas pašas krāsas samtu. Tātad -es biju vai nu krēsls, vai, labākajā gadījumā- vietu ierādītāja pieskaņotā tērpā. Turpmāk, uz jautājumu-kāpēc nevelc sarkano kostīmu, atbilde bija viena- es viņā jūtos kā operetes krēsls.
Šīs samta bumbiņas man dikti atgādina vecos laikus.

pirmdiena, 2011. gada 2. maijs

Gotika

- arhitektūras stils, kura svarīgākās pazīmes ir lauztas logu ailas, arkas un dzeguļi. Te nu tā visa ir papilnam. Un vēl kāds tirkīzs iesprucis