Dzīve ir kā krelles. Diena pie dienas, veiksme pie neveiksmes, laime pie nelaimes, cerība un vilšanās, sapņi un realitāte. Tā saveras dzīvīte, pa pērlītei vien. Un katram lemtas tikai vienas krelles savērt. Bet pērļojot- katra jauna diena ir jaunas krelles un jauna dzīve. Vēl viena.
Ja sacerējuma tēma ir "Mēmais kino", tad pirmais un vienīgais , kas man nāk prātā ir Čārlijs Čaplins- viņa vecum vecais "katliņš", vienmēr saliektais bambusa spieķis un mazliet izplukusi roze meitenei.