Dzīve ir kā krelles. Diena pie dienas, veiksme pie neveiksmes, laime pie nelaimes, cerība un vilšanās, sapņi un realitāte. Tā saveras dzīvīte, pa pērlītei vien. Un katram lemtas tikai vienas krelles savērt. Bet pērļojot- katra jauna diena ir jaunas krelles un jauna dzīve. Vēl viena.

otrdiena, 2015. gada 11. augusts

Ātri garāmslīdošas ainiņas. Lauku baznīciņa.

Cilvēki ceļo- brauc ar mašīnām, autobusiem, vilcieniem, lido ar lidmašīnām- un vēro! Gar acīm pazib tik daudz, ne nofotografēt, ne atcerēties redzēto- viss notiek tik ātri! Un tad, kādā jaukā dienā, atceries kaut kur, kaut kad redzētu ainiņu, centies to rekonstruēt- detaļas, gaismas, domas, sajūtas - jo šis garāmslīdošais mirklis bija tik skaists!
Man šī ir Rubenes baznīca, kurai tūkstošiem reižu garām braukts (un kurai šogad paliek 800 gadu!). Kādam citam tā liksies lauku baznīciņa no cita Latvijas novada, vai pat citas valsts. Bet es, redzot veco koku ieskauto Rubenes balto bazīciņu ar sarkano jumtu un labības lauku aiz tās , zinu- pēc maza brītiņa būšu MĀJĀS!
P.S. Magones es piedomāju.





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru