Dzīve ir kā krelles. Diena pie dienas, veiksme pie neveiksmes, laime pie nelaimes, cerība un vilšanās, sapņi un realitāte. Tā saveras dzīvīte, pa pērlītei vien. Un katram lemtas tikai vienas krelles savērt. Bet pērļojot- katra jauna diena ir jaunas krelles un jauna dzīve. Vēl viena.

otrdiena, 2011. gada 3. maijs

Tikai auskari

                                                      Mežrozīte
Rozes ledū

Lavas asaras

Pērles un kristāli

Opera

Par šiem ir īpašs stāsts. Kādreiz, sen senos laikos, kad cukurs, ziepes un zeķbikses bija uz taloniem, man uzdāvināja 3m samta auduma augstāk redzamajā krāsā. Es ilgi un cītīgi (samtam ir īpašas prasības)  šuvu lepnu kostīmu.Uzvilku 2X. Pirmo - uz ''korporatīvu", otro uz operu. Un gaidīju, kad nodzisīs gaisma. Jo operas krēsli bija tapsēti ar tādas pašas krāsas samtu. Tātad -es biju vai nu krēsls, vai, labākajā gadījumā- vietu ierādītāja pieskaņotā tērpā. Turpmāk, uz jautājumu-kāpēc nevelc sarkano kostīmu, atbilde bija viena- es viņā jūtos kā operetes krēsls.
Šīs samta bumbiņas man dikti atgādina vecos laikus.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru