Dzīve ir kā krelles. Diena pie dienas, veiksme pie neveiksmes, laime pie nelaimes, cerība un vilšanās, sapņi un realitāte. Tā saveras dzīvīte, pa pērlītei vien. Un katram lemtas tikai vienas krelles savērt. Bet pērļojot- katra jauna diena ir jaunas krelles un jauna dzīve. Vēl viena.
pirmdiena, 2011. gada 30. maijs
Pludmales puķe
Zili vilnīši,baltas putu galotnītes un mākonīši, zelta smiltis un saules stari, un pati kā puķe pa vidu.
piektdiena, 2011. gada 27. maijs
Karēlija
Tās ir manas sajūtas. Karēlija ir pelēkzaļa- sūnas, ķērpji, ūdens un miljardi knišļu.Pie tāda asinsūcēju daudzuma zeme nevar likties zaļa.
Zaļi punktotas jašamas bumbas, nefrīta čipši, stikls un metāls.
Zaļi punktotas jašamas bumbas, nefrīta čipši, stikls un metāls.
Tirkīza lielība
Re kādi mēs- tirkīzi-esam- lieli un mazi, apaļi un plakani, lāses un cilindri, un visi tik smuki! Ar mums var lielīties!
Rotu komplekts-kaklarota un auskari. Pasūtījums pie zaļiem svārciņiem.
Rotu komplekts-kaklarota un auskari. Pasūtījums pie zaļiem svārciņiem.
trešdiena, 2011. gada 25. maijs
trešdiena, 2011. gada 18. maijs
Miglains rīts pie upes
Vasara. Agrs rīts. Līdz saullēktam vēl vismaz stunda, Gandrīz neiespējams klusums. Pat putni, visu nakti trakojuši, beidzot likušies pasnaust. Laužoties caur aizaugušo upmalu, dzelžu auksta rasa dzeļ kājas. Migla tik balta un bieza, ka pretējo krastu nemaz neredz. Jūties viens, kā kosmosā. Vai pēc apokalipses. Un negaidīti skaļi, kā sprādziens, klusumu pāršķeļ plunkšķis. Zivs nav redzama. Tikai atvara vilnīši tuvu pie kājām.
svētdiena, 2011. gada 15. maijs
Saulainās takas
Jūrmala. Priedes. Mežs. Caur zariem laužas norietošās saules stari un apzelta neskaitāmās iemītās līkloču takas un taciņas.Un tikai takas pašas zin, kurp viņas ved.
ceturtdiena, 2011. gada 12. maijs
Caffe latte
Garas (115cm) tamborkrelles nu ļoooti garšīgā krāsā- tamborējot varēja gandrīz sajust kafijas un šokolādes garšu.
ceturtdiena, 2011. gada 5. maijs
otrdiena, 2011. gada 3. maijs
Tikai auskari
Mežrozīte
Rozes ledū
Lavas asaras
Pērles un kristāli
Opera
Par šiem ir īpašs stāsts. Kādreiz, sen senos laikos, kad cukurs, ziepes un zeķbikses bija uz taloniem, man uzdāvināja 3m samta auduma augstāk redzamajā krāsā. Es ilgi un cītīgi (samtam ir īpašas prasības) šuvu lepnu kostīmu.Uzvilku 2X. Pirmo - uz ''korporatīvu", otro uz operu. Un gaidīju, kad nodzisīs gaisma. Jo operas krēsli bija tapsēti ar tādas pašas krāsas samtu. Tātad -es biju vai nu krēsls, vai, labākajā gadījumā- vietu ierādītāja pieskaņotā tērpā. Turpmāk, uz jautājumu-kāpēc nevelc sarkano kostīmu, atbilde bija viena- es viņā jūtos kā operetes krēsls.
Šīs samta bumbiņas man dikti atgādina vecos laikus.
pirmdiena, 2011. gada 2. maijs
Gotika
- arhitektūras stils, kura svarīgākās pazīmes ir lauztas logu ailas, arkas un dzeguļi. Te nu tā visa ir papilnam. Un vēl kāds tirkīzs iesprucis
Abonēt:
Ziņas (Atom)