Dzīve ir kā krelles. Diena pie dienas, veiksme pie neveiksmes, laime pie nelaimes, cerība un vilšanās, sapņi un realitāte. Tā saveras dzīvīte, pa pērlītei vien. Un katram lemtas tikai vienas krelles savērt. Bet pērļojot- katra jauna diena ir jaunas krelles un jauna dzīve. Vēl viena.

otrdiena, 2013. gada 25. jūnijs

Kā es gāju papardes ziedu lūkoties

Kā redzams necik tālu netiku. Bet papardes man visu laiku bija acu priekšā.
Tamborētā pērlīšu aukliņa man patīk nu ļļļoooti-tāda pozitīvi zaļa zelta, un saulītē tā spīguļo...
nu ir manī arī žagatas gēni.
Bet šovasar bija satriecoši silti un sausi Jāņi. Man patika.


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana