Dzīve ir kā krelles. Diena pie dienas, veiksme pie neveiksmes, laime pie nelaimes, cerība un vilšanās, sapņi un realitāte. Tā saveras dzīvīte, pa pērlītei vien. Un katram lemtas tikai vienas krelles savērt. Bet pērļojot- katra jauna diena ir jaunas krelles un jauna dzīve. Vēl viena.

piektdiena, 2011. gada 12. augusts

Kā sniegi kalnu galotnēs...

...lai mūžam balti būtu mēs.
Kāmēr šuvu, dungoju šo dziesmiņu. Tiesa- vairāk par pirmajām divām rindām neatceros. Tās tad  arī dungoju, jo ahātā ir kalni. Un sniegs. Diezgan apnicīgi. Es domāju- divu rindiņu dungošana. Viss pārējais- ļoti saistoši. Starp citu- ahātam ir erotisks noslēpums, kas atklāsies tikai valkātājai.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana