Dzīve ir kā krelles. Diena pie dienas, veiksme pie neveiksmes, laime pie nelaimes, cerība un vilšanās, sapņi un realitāte. Tā saveras dzīvīte, pa pērlītei vien. Un katram lemtas tikai vienas krelles savērt. Bet pērļojot- katra jauna diena ir jaunas krelles un jauna dzīve. Vēl viena.

svētdiena, 2011. gada 11. septembris

Viltota pieticība

jo diezin vai par pieticīgām var saukt krelles, kas sastāv no izaicinoši baltām tirkīza pērlēm un tumši sarkanām granāta "odziņām", pamīšus savērtām ar vizuļojošām sudrabotām stikla pērlītēm.

piektdiena, 2011. gada 9. septembris

Par pēdējo lapu

Grebta jašmas "pēdējā" lapa, jašmas čipši un pērles, stikla pērles un pērlītes. Tāds rudenīgs akmens herbārijs- kaklarota un auskari.

svētdiena, 2011. gada 4. septembris

Zilā

Kamejas- auskari un kulons- zils, balts un zelts- cēli un neatvairāmi.

Sasalis rīts

jeb bļitkotāja(as) sapnis.'
Visi jau noteikti zin senu ticējumu- kad aizlido gulbji- pēc 7 dienām būs sniegs. Vēl ir arī otra ziemas pazīme- kad uz ezera sēž zemledus makšķernieki, pēc 7 dienām būs arī ledus.
Te nu arī ir kuloniņš (ahāts), kurš reāli atspoguļo zvērinātus bļitkotājus- kokiem vēl zaļas lapas, bet viņi jau sapņo par ledu ( min.30cm), tumšu ezera ūdeni zem tā, un baru zivtiņu, kas tā vien tiecas tikt izceltas ārā.