piektdiena, 2011. gada 12. augusts

Kā sniegi kalnu galotnēs...

...lai mūžam balti būtu mēs.
Kāmēr šuvu, dungoju šo dziesmiņu. Tiesa- vairāk par pirmajām divām rindām neatceros. Tās tad  arī dungoju, jo ahātā ir kalni. Un sniegs. Diezgan apnicīgi. Es domāju- divu rindiņu dungošana. Viss pārējais- ļoti saistoši. Starp citu- ahātam ir erotisks noslēpums, kas atklāsies tikai valkātājai.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru